Kad sarunājaties ar citu kultūru pārstāvjiem, jūs jūtaties kā paralēlā visumā. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka viņi visi ir līdzīgi, bet sīkumos viņi ir pilnīgi atšķirīgi.
Tāpēc mūsu viesi no Ķīnas, apmeklējuši parastu latviešu dzīvokli, sāk maldīties minējumos, Kāpēc tas tā ir? Kāpēc tas ir šeit? Kā tas šeit nonācis? Noskaidrosim kopā, kas viņiem šķiet tik neparasts!
Sāksim ar mūsu mūžīgo vaļasprieku – visu uzkrāt. Es runāju par tiem pašiem maisiņiem, vecajām zeķbiksēm vai sadzīves tehnikas kastēm, kas gadiem ilgi ir gulējušas apkārt.
Un labi, ja tas būtu kaut kas noderīgs, bet bieži vien šīs lietas tur atrodas vienkārši tāpēc, ka tās ir žēl izmest. “Jūs nekad nezināt, kad tas var noderēt” – tāds ir mūsu sauklis!
Un ķīnieši, to redzot, vienkārši nesaprot, kāpēc mums ir nepieciešams uzkrāt tik daudz “labuma”. Ja kāda lieta nav vajadzīga vai ir salūzusi, tā nonāk izgāztuvē. Mazāk miskastes nozīmē vairāk brīvas vietas.
Atzīšos, ka arī es neesmu bez grēka. Uz balkona stāv vecs putekļu sūcējs, kas ir apmēram desmit gadus vecs, un es nespēju to izmest. Nu, varbūt es kādreiz to salaboju, vai ne?
Un ķīnieši uz šādu lietu paskatītos ar vieglu izbrīnu un teiktu: “Ko tu dari, kāpēc tev vajadzīgs šis nieciņš?”. Droši vien viņiem būtu taisnība.
Aizkari uz logiem. Šķiet, ka te nav nekā slikta, taču mūsu austrumu draugiem paradums aizvērt logus ar bieziem aizkariem vai drapējumiem ir īsts noslēpums. Tur viņiem patīk lieli atvērti logi bez liekām detaļām, savukārt mums visos logos ir tills un aizkari. Vakarā logi ir aizvērti, lai neviens neskatītos.
Nākamā lieta ir mājas čības. Nu, tas ir vienkārši. Mums ir tāda paraža: kad jūs atnākat ciemos, jūs uzreiz saņemat čības. Nav svarīgi, vai jūs ierodaties viens vai ar kompāniju – katrā mājā vienmēr ir vairāki čību pāri jebkurai gaumei un izmēram.
Tas ir kā sava veida viesmīlības rituāls. Ko dara ķīnieši? Viņi vienkārši notīra savus ielas apavus ar birstīti un turpina tajos staigāt pa dzīvokli! Un te es jūs, dārgie lasītāji, saprotu: kā tas var būt? Mēs teju vai zaudētu prātu, ja vien iedomātos, ka kāds šļūkā pa mūsu māju ielas apavos. Viņiem tā ir norma.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
